Lūdzāt pastāstīt par manu "diētu", uzrakstīšu, par laimi, ir uzradusies brīva stundiņa.
Diēta, ja kāds nezina, ir vienkārši uztura režīms. Diētu mērķi mēdz būt dažādi, ne obligāti sevis novešana līdz stāvoklim "āda un kauli".
Mana diēta ir izveidota tā, lai
1. Nebūtu pavisam jau negaršīga
2. Nebūtu pārāk kalorijām bagāta
3. Samazinātu gaļas patēriņu
4. Palielinātu vitamīnu patēriņu
5. Nodrošinātu daudzveidīgu ēdienkarti
Diemžēl gribasspēka ideālas diētas ievērošanai man pat tuvu nepietiek, īpaši ziemā.
Tāpēc es uzrakstīšu, kā vajadzētu būt, un kā sanāk patiesībā.
1. No rītiem es vienmēr ēdu dažādu putraimu putru: galvenokārt auzu un prosas. Bieži arī "piecu graudu maisījumu". Retāk - putru no ātri vārāmajām pārslām (rīsu, auzu, griķu). Gadās arī putra vienkārši no rīsiem. Rīsus es cenšos pirkt vai nu Parboiled (apstrādātus ar tvaiku), vai brūnos (tieši otrādi, vāji apstrādātus), abos gadījumos process saglabā vitamīnus.
Ideālā gadījumā putrai būtu jābūt vārītai ūdenī un bez piedevām, bet tas ir pavisam drūmi. Es tagad vāru uz pusēm ar pienu, pievienoju nedaudz sviesta (vispār tas ir kaitīgi, bet vienlaikus arī veselīgi, ja mēreni). Parasti lieku klāt rozīnes, dažreiz saldētas ogas, nedaudz, citādi sanāk pārāk skābi.
To visu es mēru ar speciālu glāzīti, lai nepārspīlētu, bet tas ir nesens jaunievedums. Putras vārīšanā ļoti, ļoti palīdz teflona katliņš mērcēm, mans labākais pirkums pēdējā gada laikā.
Vēl no rītiem es dažreiz ēdu biezpienu, agrāk divas paciņas, tagad vienu. Biezpiens dažāds, no 0.5% līdz 9%, kāds patrāpās. Pievienoju tam kefīru, reizēm "parasto" jogurtu (bez cukura un piedevām).
2. Pusdienās es ēdu to, ko esmu pagatavojis jau iepriekš uz vairākām dienām, kad bija vairāk laika. Parasti tā ir cepta gaļa (ne pārāk daudz) ar rīsiem. Dažreiz cepti dārzeņi no pakas vai zupa. Kā piedevu nav slikti izmantot arī kukurūzu, marinētus gurķus vai skābētus kāpostus, bet svarīgi ir nepārspīlēt ar daudzumu. Gaļas izstrādājumus (desu un šķiņķi) ēdu ļoti reti, pats gandrīz nepērku, ja nu vienīgi kāds atstiepj.
Plānoju pāriet uz sautētiem dārzeņiem un gaļu. Cepts, paši zināt, ir kaitīgs, turklāt vēl ar eļļu. Gaļu ēdienkartē cenšos samazināt, reizēm neēdu to pusdienās, kas automātiski nozīmē, ka neēdu visu dienu. Tiesa gan, tā vietā es ēdu sieru ar makaroniem, kas, protams, tievēšanu neveicina, toties daudzveidīgi un garšīgi.
Kā desertu pusdienās es apēdu pāris/vienu ābolu un vienu burkānu (vairāk īsti nelien iekšā).
3. Vakarā es ēdu salātus no svaigiem dārzeņiem un zaļumiem, kā mērci izmantojot nedaudz olīveļļas vai saulespuķu eļļas. Vispār maizi es cenšos neēst, bet dažreiz nopērku to, kas melnāka, un apēdu kopā ar salātiem.
Ja nepaspēju nopirkt dārzeņus, vai nav noskaņojuma tos ēst, taisu popkornu mikroviļņu krāsnī. Vispār popkorns ir ļoti labs un veselīgs ēdiens, visu kaitīgumu tam piešķir eļļa, sāls un cukurs. Tā ka dažreiz var locīt iekšā arī to.
Vēl svarīgs moments - es nepērku un cenšos neēst saldumus (smalkmaizītes, saldumus utt.) darbdienās. Augļus gan es pērku un ēdu, bet cenšos sevi ierobežot. Vēl esmu iepircis un ēdu riekstus kā uzkodu, bet grūti noturēties un apēst tos mazāk, tāpēc droši vien es šo praksi pārtraukšu.
Noslēgumā, lai mani neuzskatītu par uz galvu slimu "veselīga uztura" piekritēju, gribu paziņot, ka brīvdienās es ēdu visu pēc kārtas (vismaz šobrīd), jo citādi dzīvot ir pagarlaicīgi.
Piedevām, kalorijas es neskaitu, ēdu, cik gribu. Tas, protams, ļoti spēcīgi bremzē virzību uz mazāku kilogramu pusi, bet citiem variantiem es pagaidām neesmu nobriedis, īpaši ziemā, kad apkārt viss ir tik drūms.
Kopumā grafiku es salīdzinoši bieži pārkāpju, īpaši ja slimoju. Tā, darbā ēdu saldumus, kad cienā, un sviestmaizes ar baltmaizi arī.
Uzlabot manu diētu ir viegli: jāsamazina porcijas, jāizvāc eļļā ceptais, jāizvāc no putrām sviests un piens, jāizvāc (uz laiku) rieksti, un pats galvenais - netaisīt izņēmumus brīvdienām.
Teikšu jums, bērni, pašu galveno, ja jūs vēl nezināt acīmredzamo. Nekādas diētas neļauj nomest svaru, bet pēc tam to saglabāt uz šīs atzīmes, ja jūs atgriezīsieties pie iepriekšējiem ieradumiem. Diēta - tas ir uz visu mūžu. Man bija plāns pieturēties pie skarbākas versijas līdz brīdim, kad notievēšu, bet pēc tam atvieglot, taču kopumā pamatā esošās idejas nemainīt. Plāns pagaidām izgāžas, bet ir cerība uz vasaru, kad brīvdienās es ēstūžu apmeklējumu vietā maukšu ar baiku pa 200 km pa vīkendu, ka tik laikapstākļi atļautu.
Tomēr neslikti esmu aizrakstījies, sailgojies tomēr pēc blogošanas.